Ģeogrāfiskā karte - Husta (Khust)

Husta ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas galējos rietumos, Aizkarpatu apgabalā pie Rikas ietekas Tisā.

Pilsēta veidojās ap 1090. gadā Ungārijas karaļa Lāslo I uzcelto pili, nodrošinot aizsardzību pret kumāniem. Pils tika nopostīta mongoļu iebrukuma laikā, tomēr 1318. gadā atjaunota. 1329. gadā pirmoreiz rakstos minēta Husta jau kā pilsēta.

1458. gadā karalis Māķāšs Huņadi Hustas pilī ieslodzīja savu dumpīgo tēvoci Mihāju Silāģi (Szilágyi Mihály). 1514. gadā pili ieņēma Ģerģa Dožas nemiernieki. Pēc Ungārijas sakāves Mohāčas kaujā, 1526. gadā Husta tika iekļauta Transilvānijas sastāvā. 1703. gada 17. augustā Hustu ieņēma Ferenca II Rākoci nemiernieki un Hustā tika deklarēta Transilvānijas neatkarībā.

Pēc Pirmā pasaules kara 1918. gada novembrī tika pasludināta Rietumukrainas Tautas Republika, tomēr 1919. gadā Hustu ieņēma Rumānijas karaspēks, un Trianonas līgums to iekļāva Čehoslovākijas sastāvā. Pēc 1938. gada Pirmajām Vīnes arbitrāžām reģiona lielākās pilsētas - Užhoroda un Mukačeve tika iekļautas Ungārijā, un par autonomās Karpatu Ukrainas centru kļuva Husta. 1939. gada 15. martā Hustā tika deklarēta neatkarīgā Karpatu Ukrainas valsts, tomēr nākamajā dienā pilsētā ienāca ungāru spēki. Otrā pasaules kara laikā (no 1939. līdz 1944. gadam) Husta bija Ungārijas sastāvā. 1944. gada 24. oktobrī to ieņēma Sarkanā armija. Pēc Otrā pasaules kara Piekarpatu Rutēnija (Підкарпатьска Русь) tika atdalīta no Čehoslovākijas, un izveidots Aizkarpatu apgabals Ukrainas PSR sastāvā. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas pilsēta.